Krīze, pandēmija, epidēmija, koronavīruss … – šie jēdzieni ir pārņēmuši mūsu domas un prātus. Liekas, ka ne mūsu mammas, ne vecmāmiņas nav pieredzējušas tādus laikus, ka ilgstoši ir slēgta skola. Pavisam noteikti mūsu vecāki nav dzirdējuši arī vārdu salikumu “attālinātā mācīšanās”. Jā, nekas nav atlikts – mācīšanās turpinās, un 21.gadsimts ar savām tehnoloģijām palīdz to realizēt. Nekas netraucē arī skolas žurnālistiem turpināt darbu. Evelīna, Anete un Madara stāsta, kā viņas tiek galā ar mācībām un brīvo laiku.


Personīgi es šajā karantīnas laikā cenšos ne tikai kārtīgi izmācīties, bet arī atpūtināt galvu ar kādu jautru aktivitāti. Piemēram, vienu vakaru ar mammu un māsu organizējām spēļu vakaru. Tas bija ļoti jautri, un mēs ļoti labi pavadījām laiku.

Citu vakaru kopā ar māsu skatījāmies dažādas filmas.

Mans suns Bosis ir ļoti priecīgs, jo pašlaik viņu varu izvest pastaigāties daudz biežāk nekā pirms tam. Esmu arī paņēmusi mazus ballīšu starpbrīžus. Tas man uzlabo garastāvokli, ir ļoti jautri. Bieži vingrot nesanāk, jo skolā ir daudz kas jādara, bet 1 reizi nedēļā cenšos vingrot, lai saglabātu labu formu. Citus vakarus mēs arī gatavojam dažādas gardas ēdienu receptes.

Daudz laika šādām aktivitātēm nesanāk, bet, kad paliek kāds brīvāks laiciņš, es cenšos to pavadīt neguļot gultā ar telefonu, bet gan darot kaut ko jautru, interesantu, un jēgpilnu.

Anete Laursone, 9.a