Koši zilas, dzidras debesis virs zeltainām druvām saules krāsā – vai var būt vēl skaistāks, vēl uzrunājošāks simbols zemei, tautai, valstij, kas alkst miera un par mieru visiem spēkiem cīnās?

Kas ir karš, līdz galam īsti nav saprotams ne šodienas skolēnu paaudzei, ne viņu vecākiem. Tomēr brīdī, kad pasaulē uzsākts vēl viens netaisnīgs karš, mēs varam ar labām domām un labiem darbiem atbalstīt mūsu līdzcilvēkus – Ukrainas iedzīvotājus. Tā Zentas Mauriņas vidusskolas direktore Laila Roga dienā, kad pie skolas, Ukrainas valsts himnai skanot, līdzās Latvijas valsts un Eiropas Savienības karogiem tika uzvilkts arī Ukrainas karogs. Lai tas plīvo tikpat spēcīgi, droši un vienoti kā ukraiņi Ukrainā un tautas Eiropā!

Skolēnu pašpārvaldes pārstāves Evelīna un Sanija aicināja ikvienu censties saprast un novērtēt to, kas mums jau ir un ko tomēr jebkurā brīdī var pazaudēt, kā arī katram izvērtēt savas iespējas palīdzēt un veidus, kā atbalstīt.

Savukārt, Grobiņas skolas skolnieces tētis Oskars Špickopfs, iedrošināja bērnus un jauniešus nebaidīties (kaut arī izjust bailes šādos apstākļos, protams, ir dabiski), jo gādāt par bērnu un jauniešu drošību ir pieaugušo atbildība. Baidoties cilvēki kļūst rīcībnespējīgi. Tas, ko katrs var darīt, arī vismazākais, ir izrādīt cieņu – vecākiem, skolotājiem, viens otram , darot mazas ikdienas lietas. Jo, mazas lietas darot, veidojas attieksme. Attieksme, kas nosaka arī to, vai esam spējīgi nosargāt paši savu valsti…

7.martā plkst. 11.00 arī programmu realizācijas vietā Kapsēdē, skolas foajē, tika godināts Ukrainas karogs, aicinot domās un darbos būt kopā ar ukraiņu tautu, nostiprinot skolēnos ticību savai valstij - Latvijai, mieram. Dievs, svētī Latviju.