- oktobrī mēs, 9.b klase, devāmies vienas dienas ekskursijā.
-
Pirmā apstāšanās vieta bija Aizputē, novadpētniecības muzejā, kur visi piedalījāmies radošajā meistardarbnīcā “Zīmju un simbolu darbnīca.” Kopā ar muzejpedagoģi iemācījāmies uzpīt draudzības rokassprādzi. Manuprāt mūsu klase bija ļoti ieinteresēta pīšanā un piedalījās visi - gan skolotājas, gan puiši, gan meitenes. Muzejā mēs apskatījām arī senus objektus no lauku sētas, kā arī klausījāmies senlatviešu mūziku.
Nākamā vieta, kur mēs braucām, bija pārbaudījums visai mūsu klasei. Biedrība ‘’Ūdensputni’’ organizēja mums klases saliedēšanās pasākumu.
Visu klasi sadalīja trīs grupās. Katrai grupai bija noteikts savs kapteinis, kuru arī vērtēja visa saliedēšanās pasākuma laikā tās vadītāji. Mūsu klasē kapteiņi bija Marta, Dārta, Elīna. Tad sekoja pirmais pārbaudījums - pārgājiena veida pastaiga pa mežu, kuras laikā mums bija jāveic daudzi atjautības un pārbaudes uzdevumi. Pārgājienā uzdevumi bija dažādi, kā, piemēram, kapteiņa nešana uz nestuvēm (nestuves bija jāuztaisa pašiem), griešanās 10 reizes ap savu asi, un tad jānoiet taisna līnija ar glāzīti ūdens, to neizlejot. Šajā pārbaudījumā mēs pārbaudījām sevi, un daudzi pārbaudījumu nevarēja izpildīt. Tāpat spēlējām tautas bumbu, šāvām ar “gaiseni.” Un, protams, daudzi atjautības uzdevumi, kuros, kā nu kurā, - vai nu gāja ļoti labi, vai tieši pretēji. Te nu gan varēja redzēt, kā visi iesaistās un cenšas uzvarēt! Tas varbūt tāpēc, ka vadītāji, stāstot noteikumus, pieteica, ka, neizdarot uzdevumus, neklausot vadītājus, darot kaut ko nepareizi, mēs krāsim mīnusus. Sakrājot 10 mīnusus, komandai, ar kapteini priekšgalā, būšot jājiet cauri purvam.
Vakara pusē mēs pavadījām labu laiku paēdot gardas vakariņas, padejojot. Un tad jau sekoja lielākais pārbaudījums šīs dienas laikā - Baiļu trase. Katram lika atrast sev pāri un doties uz mežu kur bija izveidota šī trase. Emocijas bija dažādas - citiem likās muļķīgi, ka citi baidās, citi jau ceļā uz trasi raudāja, un citi bija pilnībā bez emocijām, gaidot, kas notiks tālāk. Pie trases mūs iekšā laida ne vairāk kā pa 2. Sākās lielais pārbaudījums. Mūs ielaida trasē, kura bija ļoti īsa, bet trases garumā daudzi klasesbiedri spiedza, kliedza, bļāva. Bet citi iznāca tā, it kā būtu iznākuši no mierīgas pastaigas pa parku.
Apkopojot klases domas, mūsu klase šo trasi kopā novērtēja - 7/10. Šis novērtējums tāpēc, ka citiem likās ka varēja labāk, ilgāk un bailīgāk, bet citiem likās ka bija tieši tā, kā vajag. Es personīgi domāju, ka bija precīzi nosaukumam ‘’Baiļu trase’’. Trases laikā mums skrēja pakaļ ar motorzāģi, pūta taures, skrēja pakaļ daudzi, un daudz kas notika. Bet, skrienot cauri trasei, nebija pat iespējams aptvert, kas notika, jo emociju bija daudz, elpas pietrūka daudz. Vai mūsu klase šajā ekskursijā saliedējās? Manuprāt, jā.
Vai bija vērts braukt šajā ekskursijā? Manuprāt, jā.
9.b klases vārdā – Elīza Anna Jonase.