1.diena. Tāla zeme. Tā domājām ikviens, kad pēc 12 stundu ceļojuma no Grobiņas caur Rīgu un Helsinkiem nolaidāmies Reikjāvikā. Tur Tomass, Kristaps, Terēze, Una un Helēna satikās ar projekta partneriem no Somijas un devās uz ostu, lai ar prāmi nokļūtu galamērķī - Vestmannaijerā. Tā ir sala, uz kuras dzīvo ap 4000 iedzīvotāju, to vidū mūsu projekta partneri Īslandē. Ceļā priecājāmies par neparasto ainavu, seno vulkānu atstātajām pēdām un vienu no ūdenskritumiem. Pievakarē okeāns meta palielus viļņus. Prāmis 30 minūtes šūpoja mūs, liekot pabaidīties. Bet tas tikai norūdīja, jo Īslande ir ļoti skaista, mums neparasta, pat mazliet skarba zeme. Taču satiktie cilvēki - laipni un viesmīlīgi.

2.diena. Pēc pirmiem iespaidiem par Īslandi mums jāsāk strādāt- tādā veidā radot priekšstatu par sevi partneriem no Somijas, Fēru salām un Īslandes. Visi projekta dalībnieki prezentēja savus pētījumus par atkritumu šķirošanu un otrreizējo pārstrādi. Lepojāmies, ka Latvijas prezentācija izraisīja interesi un debates. Mūsu jaunieši bija labi pastrādājuši, sagatavojot mājas darbu. 2.dienas turpinājumā visus projekta dalībniekus īsladieši iepazīstināja ar notikumu 1973.gada janvārī. Milzīgs vulkāna izvirdums, kas izmainīja daudzu salas iedzīvotāju dzīvi un vērtības, nostiprināja patriotismu un piederību savai dzimtajai vietai. Ekskursija uz Vulkāna izvirduma muzeju un uzkāpšana kalnā līdz krāteriem bija iespaidīga. Vakarā daudzi no mums veica labos darbus - no ielām savāca apmulsušos, paklīdušos pafinus, lai otrā rītā izlaistu pie okeāna. Pafini ir salas simbols un mīluļi, kaut arī iekļauti iedzīvotāju ēdienkartē. Vakarā pulcējāmies skolā vēlreiz, klājām galdu ar Latvijā ražotiem gardumiem, godā liekot rupjmaizi un medu. Interese bija liela. Baudījām draugu simboliskos ēdienus- vītinātas un pūdētas zivis, jēra galvu, kūpinātu - vārītu vali.

3.diena. Jaunieši pēc iepzīšanās ar atkritumu apsaimniekošanu pilsētas lielākajā viesnīcā un ostā uzsāka darbu grupās ar mērķi izvērtēt pašreizējās darbības plusus un mīnusus, kā arī piedāvās savus risinājumus. Šī diena skolā bija īpaša, jo tika atzīmēti 40 gadi kopš tās dibināšanas. Pēc mācībām visi pulcējās izrotātā zālē, direktore teica uzrunu, sekoja daži priekšnesumi un mielasts. Viss nepiespiestā, brīvā atmosfērā nepilnu divu stundu garumā. Okeāna muzejs ir pavisam nesen vēris savas durvis apmeklētājiem. Tur varējām vērot baltos vaļus, jūras zvaigznes, krabjus, eksotiskas zivis un pavisam tuvu pafinus. Skola atvērta viesu interesēm. Daudz vīriešu - skolotāju, vismaz puse. Skolotājs Poriņš sadraudzējies ar praktisko darbu skolotāju, ne tikai vēro stundas, bet arī palīdz. Darbarīku un tehnoloģiju radītās iespējas skolotājs vērtēja kā ļoti, ļoti plašas.

4.diena. Īslandē cilvēku plānus koriģē laika apstākļi. Tāpēc atlikta kāpšana kalnā, toties pabijām visvējainākajā pasaules vietā. Viesojāmies arī siltumenerģijas kombinātā, kur izmantojot okeāna ūdeni un amonjaku siltumapmaiņas procesā tiek saražots siltumnesējs, kurš dod siltumu visām pilsētas ēkām. Brīnišķīga izklaide jauniešiem bija šūpošanās virvē, kura iestiprināta kalna nogāzē. Kristers pirmais, tad Helēna un Tomass iejutās Maugļa lomā. Tikai pēc tam pievienojās draugi no Fēru salas un Somijas.