Pēc Barikāžu piemiņas pasākuma skolēni un skolotāji dalījās savās pārdomās gan par 1991.gada vēsturiskajiem notikumiem, gan par pašu pasākumu.

• Ikviens cilvēks ir pelnījis brīvību. Tie, kuri piedalījās barikādēs, ir īsti varoņi. Es esmu pateicīga šiem cilvēkiem. (Karlīna Dūklava, 4.c klase)

• Tas notika tanī gadā, kad piedzima mana mamma. Kad stāvēju laukā pie ugunskura, domāju par to, ko izjuta mana ome. Laukā bija auksti, un es jutos slikti. (Edgars Ābele, 4.c klase)

• Barikādēs piedalījās tūkstošiem cilvēku. Ļoti daudz. Bet bija arī tādi, kuri nostājās pretējā pusē. (Deizija Milaite, 4.c klase)

• Ja tas notiktu šodien, kā es rīkotos? Es sameklētu vietu, kur paslēpties visai ģimenei. (Keitija Zomerovska, 4.c klase)

• Es negribu piedzīvot barikādes. Tas viss šķiet tik šausmīgi! Bet tas bija jādara, jo Latvija nedrīkstēja zaudēt atgūto brīvību. (Krista Splīte, 4.c klase)

• Mājās palika tie, kas uz barikādēm pavadīja savus, dēlus, tēvus, vīrus. Māca neziņa, vai viņi atgriezīsies, kas notiks. (Katrīna Šķietniece, 4.c klase)

• Mans tētis tanī dienā atradās uz barikādēm. Viņam līdzi bija tikai nazis. Labi, ka ar manu tēvu nekas slikts nenotika. Ceru, ka nekad nekas tāds vairs neatkārtosies. (Madars Snipkis, 8.c klase)

• Barikādēs piedalījās tie cilvēki, kuri bija stipri un godīgi, kuri mīlēja savu valsti vairāk kā sevi. Paldies visiem barikāžu dalībniekiem! (Anna Lēvalde, 8.c)

• Barikāžu laikā cilvēkiem radās drosme aizstāvēt pašu svarīgāko-brīvību. (Viktorija Aļeksejeva, 8.c klase)

• Manuprāt, barikāžu laiks ir ļoti drūms, bet nozīmīgs Latvijai un Latvijas vēsturei. Tauta nosargāja savu brīvību. (Selīna Ķepala, 8.c klase)

• Mēs varam lepoties ar Latvijas tautas drosmi un vēlmi nosargāt brīvību. Nezinu, vai mūsdienās būtu daudzi, kas ietu pretī nezināmajam. Enija Būčiņa, 8.c klase)

• Es uzskatu, ka šādi pasākumi ir svarīgi. Ir jāatceras šie cilvēki, kas miruši aizsargājot Latvijas valsti. (Agnis Alksnis, 3.a klase)

• Bija sajūta, ka esmu iesaistīts Barikāžu notikumos. To radīja ugunskurs un sarunas. (Jānis Pričins, 3.a klase)

• Mani šodienas pasākums ieinteresēja . Gribu noskaidrot vairāk par Barikādēm .Man to būs viegli uzzināt, jo man zināms, ka daudzi mani radinieki bijuši Rīgā Barikāžu laikā. (Estere Galdika, 3.a klase)

• Pasākums radīja vēlamo sajūtu! Pasākums laukā - piemēroti! Arī laika apstākļi to visu pastiprināja! Šī diena paliks atmiņā. (1.c klase un audzinātāja T.Burģe)

• Patika, ka notika laukā, ka bija ugunskurs, ka bija runātājs - īsts, ar atmiņām, kurš palīdzēja iejusties tā laika situācijā. Arī janvārī Rīgā neviens nedomāja par laika apstākļiem. Ieteikumi - gribējās vairāk runātājus ar atmiņām, karogus, kas plīvotu vējā, barikādes pie skolas, caur kurām ietikt skolā. Tā būtu odziņa, kas paliktu atmiņā uz mūžu, varējām ņemt līdzi maizītes un cienāt cits citu. Mēs sajutām tā laika atmosfēru, jo bija ugunskuri un aukstums, īpaši patika jaunsargi, kas radīja īpašu sajūtu, pasākums ļoti vērtīgs, jo šī valsts mums ir ļoti svarīga. Runātājiem vajadzēja skaļāk runāt, jo grūti bija dzirdēt! Izskanēja secinājums, ka latvieši bija ļoti stipri un vienoti, bet, kāpēc mūsdienās vairs tā nav! (7.b klase, skolotāja I.Štranka)

• Vērtīgi, jo lika atcerēties šos svarīgos notikumus. Vairāk ugunskuru, mazāk dūmu! (9.a klase)

• Barikāžu piemiņas dienas pasākums man patika un liekas, ka šādus pasākumus vajag turpināt, jo mums ir jāpiemin un jāatceras tie notikumi un cilvēki, kuri nodrošināja mūsu brīvību un drošību. (Baiba Kvizikeviča, 12.a klase)