Par skaistiem rudens ziediem, mīļām kartītēm un daudz labiem vārdiem kā pateicību un iepriecinājumu saviem skolotājiem šodien, Skolotāju dienā, bija padomājuši lielākā daļa skolas skolēnu. Tomēr visvairāk tos - labos vārdus, kā arī smieklus un pārsteiguma mirkļus - bija „sakrājuši” abu divpadsmito klašu skolēni ar savām audzinātājām Ilzi Kāli, Ināru Ventaskrasti un Lindu Astrausku.

No paša rīta, skolā ienākot, katru skolotāju sagaidīja sirsnīgs sveiciens svētku dienā un salds pārsteigums – konfekte „Gotiņa” ar pantiņu. Lūk, iedvesmai J. Poruka vārdi: „Maz zināt un daudz just – tas dzīvi raibu dara. Daudz zināt un maz just – tā ir liela dzīves vara. Bet daudz zināt un daudz just, tā Dieva dāvana, kas nevar zust.”

Pēc mācību stundām, kas šodien beidzās agrāk kā citkārt, skolotāji bija aicināti uz zāli, kur tos sagaidīja šarmanti „viesmīļi” ar izsmalcinātiem dzērieniem un delikatesēm, kā arī šovs ar tā vadītājiem – diviem Kārļiem. Visas darbojošās personas, protams, 12. klašu skolēni. Skolotāji šoreiz skatītāju un klausītāju lomā. Tomēr kas tev dos tikai skatīties un klausīties?... Vai nu „atriebībai”, vai arī izklaidei (sev un pārējiem) skolotāji tika iesaistīti dažādu uzdevumu izpildīšanā. Vārdu mīklas, plastmasas glāzīšu pārvietošana uz ātrumu un attapību, skolēnu atminēšana pēc to bērnības fotogrāfijām, tautasdziesmu atpazīšana, Latvijas ciemu nosaukumu minēšana, dārzeņu pārvietošana bez roku palīdzības u. c. Par drosmi, atjautību un veiklību skolotāji tika dāsni atalgoti gan ar pelnītām balvām, gan mierinājuma un pārsteiguma balvām. Taisnības labad jāatzīst, ka bez balvas nepalika pilnīgi neviens. Mājup skolotāji devās ar visām iespējamām rudens veltēm – āboliem, sīpoliem, pupiņām, ievārījumiem, marinējumiem u. tml. Bet ne tikai… Smieklos uzmundrināti, labos vārdos sasildīti.

„..labs vārds kā laimes vērdiņš nekad nenodilst. Tas rada smaidu, iesēj zvaigznes acīs, ar viņu sirds no jauna silst.” (K. Apškrūma)