Nu kad es jums saku - Brīnums tīrs

Stāv pagalmā resns un dīvains vīrs

Ar līku, varenu pīpi un milzīgu, sarkanu snīpi

Snauž satinies baltā kažokā, un runāt nerunā itin nekā

Ne latviski tas, ne krieviski māk!

Saproti nu - kā tas īsti ir?

Kādēļ šim dzīvokli nepiešķir?

Māte gan saka - ko tādam dot?

Viņš taču strādāt negribot!

Saule, kad pakāpšot augstāk mazliet

Tad lūk - viņš sākšot asaras liet!

Raukšoties maziņš un likšoties slīpi

Zvirbuļi knābāšot snīpi...