Nu kad es jums saku - Brīnums tīrs
Stāv pagalmā resns un dīvains vīrs
Ar līku, varenu pīpi un milzīgu, sarkanu snīpi
Snauž satinies baltā kažokā, un runāt nerunā itin nekā
Ne latviski tas, ne krieviski māk!
Saproti nu - kā tas īsti ir?
Kādēļ šim dzīvokli nepiešķir?
Māte gan saka - ko tādam dot?
Viņš taču strādāt negribot!
Saule, kad pakāpšot augstāk mazliet
Tad lūk - viņš sākšot asaras liet!
Raukšoties maziņš un likšoties slīpi
Zvirbuļi knābāšot snīpi...